FIZISKĀS SAGATAVOTĪBAS KONSULTĀCIJA
Fizioterapija ir dažādu procedūru kopums pacienta fiziskā funkcionālā stāvokļa uzlabošanai gan veselības veicināšanas nolūkos, gan saslimšanu profilakses nolūkos, gan traumu ārstēšanai. Fizioterapijas uzdevums ir izvērtēt pacienta fizisko funkcionālo stāvokli, apsekojot tā ietekmi uz dažādām ikdienas aktivitātēm un darbībām un to ietekmi uz cilvēka pašsajūtu. Fizioterapija ir nepieciešama gadījumos kad ir novērotas fiziskā funkcionālā stāvokļa izmaiņas. Šīs izmaiņas var būt akūtas, hroniskas un ikvienas aktivitātes radītas. Indikācijas:
Kustību traucējumi - Sāpes
- Atveseļošanās posms pēc traumas
- Dažādas kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanas
- Nervu sistēmas saslimšanas
- Elpošanas sistēmas saslimšanas
- Sirds un asinsvadu saslimšanas
- u.c.
Fiziskā funkcionālā stāvokļa izvērtēšana Izvērtēšanas procesā fizioterapeits izmanto dažādas metodes:
- pacienta pašsajūtas izklāsts
- stājas un gaitas analīze
- kustību un muskuļu funkciju izvērtējums
- līdzsvara un koordinācijas pārbaude
- muskuļu un saišu izvērtējums
- reakcija uz slodzi
- elpošanas funkciju novērtējums
- nepieciešamības gadījumā pacients tiek nosūtīts pie cita speciālista testu veikšanai
Fiziskā funkcionālā stāvokļa ārstēšanas process Fizioterapijas ārstēšanas process ir iedalāms divās vispārējās grupās: aktīvā terapijas metode un pasīvā terapijas metode. Aktīvā fizioterapija raksturo aktīvu pacienta iesaistīšanos ārstēšanas procesā. Šajā metodē tiek pielietota ārstnieciskā vingrošana, līdzsvara un koordinācijas treniņi, relaksācijas tehnikas, dažādas speciālās terapijas. Aktīvās metodes ir sevišķi būtiskas nopietnu saslimšanu gadījumos, jo bez aktīvas pacienta iesaistīšanās netiks sasniegts vēlamais terapijas rezultāts. Pasīvā fizioterapija raksturo pasīvu pacienta stāvokli terapijas procesā. Pie šīm metodēm ir ierindojamas masāžas, muskuļu stiepšanas, teipošana, un dažādas manipulācijas ar spēcīgu iedarbi uz ķermeni. Pasīvās metodes tiek izmantotas galvenokārt lokālā stāvokļa uzlabošanai.